Atskatoties vēsturē, īpašu lomu Rīgas arhitektūrā ieņēma ēkas no dabīgā materiāla – koka. Atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, Rīgā koka konstrukciju ēkas tika projektētas un celtas līdz pat 20.gs. 50tajiem gadiem.
Kāpēc? Visticamāk šī izvēle balstīta uz mūsu senču daudzu gadsimtu garumā krāto pieredzi un viņu izpratni par to, ka dzīvesvietai, kas ir harmoniska ar apkārtējo vidi, ir jābūt celtai no dabas materiāliem, kas raksturīgi konkrētajam biotopam. Vēsturisko protektoriātu maiņa ievērojami daudzveidoja koka būvju stilus un tehniskos risinājumus. Vācu paneļu (pildrežģu) mājas, slāvu un skandināvu guļbūves, dažāda veida karkasu mājas. Tā rezultātā pašlaik ir diezgan plaša koka būvju un māju celšanas tehnoloģiju izvēle.

Katrai celtniecības tehnoloģijai ir gan neapstrīdāmas priekšrocības, gan trūkumi, ar kuriem ir jārēķinās.

1. No tēstiem baļķiem celta māja (Guļbūve).
Visizplatītākā ilūzija : uzcel guļbūvi un dzīvo. Ja apspriežam jautājumu par dzīves kvalitāti, tad nākas konstatēt, ka šis ir visdārgākais koka būvniecības veids. Pat ņemot vērā visus plusus – ekoloģiskos, estētiskos u.c., nākas saskarties ar būtiskiem mīnusiem: visi celtniecības procesa posmi notiek būvlaukumā, tiek izmantots nespecifisks materiāls (visi baļķi ir dažāda resnuma un liekuma), tai ir nespecifiska konstrukcija (kāda būs telpu ģeometrija, kļūst zināms tikai pēc salikšanas un kāds būs telpu augstums – pēc mājas „nosēšanās”). Ir arī problēma ar mājas „sēšanos” – vajag vai nu žāvēt baļķus (bet tam nepieciešamas padziļinātas zināšanas, kā arī tas ir ilgstošs process), vai arī gaidīt vismaz gadu, kamēr māja „nosēdīsies” dabīgi, pie tam visu šo laiku būve ir jāapsargā. Bet mūsdienīgas inženierijas ierīkošana šādā mājā – tas nav uzdevums cilvēkiem ar vājiem nerviem, šādu darbu izpildei nepieciešama augsta kvalifikācija. Secinājums: šāda māja nav rūpniecisks produkts, bet dārga prece, kas pieejama tikai vienā eksemplārā.


2. Māja no noapaļotiem baļķiem.
Viskomfortablākās pēc sanitāri-higiēniskajām prasībām ir guļbaļķu un no brusām veidotās sienas no skujkoku koksnes. Šādu sienu trūkums ir deformācija pirmajos pāris gados, mājai „sēžoties”, un zema ugunsizturība. Baļķu apstrādāšana un sienu sliešana ir darbietilpīgs process, kas prasa lielu koksnes patēriņu.
Guļbaļķu sienas izceļas ar augstu izturību un labām siltumizolējošām īpašībām, kā arī pie labvēlīgiem ekspluatācijas nosacījumiem nodrošina to ilgmūžību. Guļbaļķu sienas no atmosfēras iedarbības efektīvi var aizsargāt, apšujot tās ar dēļiem vai apdares ķieģeļiem, kas nodrošina sienu aizsardzību no mitruma iedarbības, palielina siltumizolāciju, mazina vēja iedarbību, sienu apdare ar ķieģeļiem palielina to ugunsizturību. Apšūt ar dēļiem vai apmūrēt ar ķieģeļiem guļbaļķu sienas iesaka 1-1,5 gadus pēc sienu uzsliešanas (pēc to pilnīgas „nosēšanās”).
It kā plusu ir vairāk: divas būvdarbu operācijas - baļķu noapaļošana un savienojuma vietu iegriezumi - tiek veiktas rūpnieciski un uz būvlaukumu pienāk jau sakomplektēts nepieciešamais sienu materiāls. Bet tā kā rūpnieciski notiek tikai divas šīs operācijas, tad atkal kļūst aktuāla nespecifisko grodu problēma: spāru sistēmai, trepēm u.c. mājas elementiem nepieciešama pielāgošana celtniecības vietā. Prakse liecina, ka neskatoties uz baļķu noapaļošanas mūsdienīgajām tehnoloģijām, plaisas tajos ar laiku kļūst lielākas nekā tēstajos baļķos. Pieņemsim, ka plaisa ir baļķa sānos – nekas briesmīgs, bet ja tā ir savienojuma vietā? Turklāt apstrāde, apzāģējot, atstāj koksnes poras atvērtas, kas ļauj tajās iekļūt mikroorganismiem, pelējumam un kukaiņiem. Šo problēmu, protams, var atrisināt ar speciāliem piesūcināšanas šķīdumiem, bet tas būtiski sadārdzina izstrādājumu.

3. Māja no četršķautņu brusām.
Šādai mājai ir tādas pašas problēmas, tikai noapaļotu baļķu vietā – četršķautņu.

4. Māja no amerikāņu „sviestmaizēm”.
It kā visa Amerika ir apbūvēta ar „sendvičveida” paneļu koka mājām, pašiem amerikāņiem nav nekāda sakara ar rūpnieciskās izgatavošanas tehnoloģijām, kaut gan mēģinājumi ir bijuši un ir. Tā tiešām ir masveida dzīvesvieta ne pārāk nodrošinātam iedzīvotāju slānim, bet atkal – būvniecība! Karkasa materiāls (brusas) un sienu materiāls (paneļi) tiek atvests uz būvlaukumu, kur arī viss tiek būvēts. Tie, kuri bijuši Amerikā, apliecinās: šādos būvlaukumos Jūs nesastapsiet viesstrādniekus. Gandrīz visi strādnieki ir fiziski veseli, izglītoti baltie vīrieši. Lai kļūtu par „certificated carpenter” (sertificētu galdnieku), vajadzīgi vairāki apmācības gadi. Pretējā gadījumā neviena apdrošināšanas kompānija nepieņems šo māju ekspluatācijā. Tālāk: šādas mājas nesējkonstrukcija ir sendvičveida panelis un māja izturību iegūst, pateicoties latu un OSB plākšņu konstrukciju apvienojumam. Nevajadzētu aizmirst, ka Amerikā ir daudz siltāks klimats nekā pie mums. Un mājas tiek apsildītas caur centrālo ventilācijas sistēmu, kuras darbība pilnībā ir atkarīga no elektrības padeves. Ja elektrību atslēdz, tad šāda māja ziemā izsalst divu stundu laikā. Pie mums šī tehnoloģija ir izmēģināta, bet nav pilnībā pārbaudīta un sertificēta.

5. Māja no „somu” sendvičveida paneļiem.
Šī ir vismūsdienīgākā un visekoloģiskākā un laikam jau, ka šobrīd viena no visdārgākajām māju būvniecības tehnoloģijām. Sienas paneļus izgatavo no siltināšanas materiāla un vairākām sausu dēļu kārtām, kuras „sašuj” ar mitrumizturīgu reģipsi vai kādu no OSB plākšņu veidiem. Līme netiek izmantota, māja „nesēžas” . Mājas visas ailas un elementi tiek izgatavoti ražotnē, tādejādi visi izmēri ir precīzi. Tas ļauj spāres, kārbveida pārklājuma plāksnes, durvis, logus, trepes u.c. izgatavot turpat. Būvlaukumā notiek tikai montāža. Principā šī tehnoloģija ir droša un laika gaitā pārbaudīta. Pamatproblēma, ar ko parasti saskaras šādu māju pasūtītājs: somu rūpnīcu pārstāvji – pārdevēji parasti nepasaka pilnībā pabeigtas mājas galīgo cenu. Jums tiek pārdots mājas karkass un tikai pieredzējušam celtniekam ir zināms papildus nepieciešamo materiālu un darbu uzskaitījums.

6. Mājas no līmētām brusām.
Līmēto brusu izgatavošanas tehnoloģija šobrīd ir izstrādāta līdz sīkumiem. Koks tiek sazāģēts dēļos, dēļi tiek izžāvēti, tiek likvidēti dēļu defekti. No iegūtajām sagatavēm saliek paneļus, tos kalibrē un kārtās salīmē nepieciešamā garuma daudzkārtainās brusas. Brusai tiek izveidots garenprofils, tiek izveidotas salaidumu vietas un tapju-gropju savienojuma vietas. Tas viss notiek ražotnes telpās. Turpat tiek izgatavota spāru sistēma, logi, durvis, trepes. Izgatavošanas precizitāte tiek mērīta milimetra simtdaļās.
No līmētām brusām celtās mājas praktiski „nesēžas”, tāpēc šādu māju var salikt būvlaukumā kā konstruktoru dažu dienu laikā. Visas gropes un kanāli siltināšanas, ūdensapgādes un elektroenerģijas ierīkošanai tiek izveidoti rūpnīcā, ar tādu pašu precizitāti kā brusas. Pārklājuma paneļus ar skaņas izolāciju arī izgatavo turpat. Plaisāšana nenotiek. Ārējā un iekšējā apdare nav nepieciešama. Nav jābūt taisnleņķa salaiduma vietām, tas dod vaļu arhitekta fantāzijai.
Lai kliedētu kādu izplatītu ilūziju, ko radījuši šādu māju negodprātīgi tirgotāji: Izgatavojāt profilētās brusas un māja gatava”. Kļūda! Brusas ir tikai sienu materiāls un līdz gatavai mājai vēl „tāls ceļš ejams”. Spāru, pārklājumu likšana, inženiertehnisko tīklu ierīkošana – tam visam nepieciešami papildus spēki, aprīkojums un finanses.


7. Māja-fahverks (pildrežģis), kas no vācu valodas tiek tulkots kā FACH – panelis, sekcija, WERK – būve.
Pildrežģis parādījās Vācijā XV gadsimtā un kļuva ļoti populārs arī pārējā Eiropā. Arī Latvijā ir saglabājies liels skaits tādu pildrežģa māju, kuras neapšaubāmi piedod īpašu šarmu. It kā šis mājas tips ir līdzīgs karkasa- sendvičveida mājai, bet tomēr ne gluži. Klasiska fahverka pamatā ir horizontālu, vertikālu un diagonālu no brusām gatavotu siju karkass. Starptelpa starp sijām tiek aizpildīta ar jebkuru materiālu (sarakstu var sākt ar mālu, ko lietoja senlaiku vācu mājās un beigt ar mūsdienīgiem, ekoloģiski tīriem siltināšanas materiāliem). Tieši izturīgais karkass no koksnes pilda nesējkonstrukcijas funkcijas, tajā pat laikā sienas ir tikai norobežojošie elementi. Pildrežģa galvenā atšķirība ir tā, ka visu mājas stūru savienojumu galvenā sastāvdaļa ir varena sija, kas neļauj vējam iekļūt mājoklī, kā tas bieži notiek paneļu mājās.

Kas kopīgs visām tehnoloģijām?
Pilnīgi visas mājas ir KARKASU mājas! Var būt betona - monolītie, paneļu (dzelzsbetona u.c.), ķieģeļu, gāzbetona, izdedžu betona, keramzītbetona, koka u.c. karkasi.
Karkass - tas ir jebkuras mājas balstošais pamatelements.