Karkasa būves ir viena no mazstāvu apbūves perspektīvākajām tehnoloģijām. Tā ir ļoti populāra Kanādā, Skandināvijā, Vācijā un citās Eiropas valstīs. Un arī Latvijā pēdējos gados cilvēki izvēlas tieši pēc šīs tehnoloģijas būvētus mājokļus. Šāda būvniecība ļauj ekonomēt celtniecības laiku un izmaksas.

Karkasa būvju detaļas ir salīdzinoši vieglas, tāpēc tās ir ērti nogādāt būvlaukumā, turklāt celtniecības darbiem nav nepieciešama lielā tehnika.

Par karkasu un siltumizolāciju

Šādu būvju nesošās konstrukcijas sastāv no koka brusu karkasa. Vēja aizsardzībai tiek izmantotas kokšķiedru vai kokskaidu plāksnes. Savukārt siltumizolācijas izveidei izmanto minerālvati (no stikla vai akmens šķiedrām). Aptuveni 150 mm biezs siltumizolācijas slānis nodrošina pietiekami labu komfortu iekštelpās. Pēc savām siltumizolācijas īpašībām karkasa būvju sienas atbilst apmēram 2,5 m biezām ķieģeļu sienām.

Karkasa mājas nenosēžas, un līdz ar to iekšējo apdari var veidot uzreiz pēc būvniecības pabeigšanas. Tā kā konstrukcija ir salīdzinoši viegla, var ieekonomēt uz pamatu izbūves rēķina. Arī, kopumā ņemot, karkasa būvju izmaksas ir zemākas nekā citām būvēm.

Soli pa solim

Bet tagad mazliet parunāsim par celtniecības etapiem un secību, kādā notiek darbi līdz māja ir gatava.

Kā jau minējām, karkasa būves ir vieglas (aptuveni 5—6 reizes vieglākas nekā, piemēram, ķieģeļu), tāpēc pamatu celtniecības laiks un izmaksas būs zemākas. Šīm celtnēm var veidot monolītās vai stabu pamatu konstrukcijas. Nākamajā būvdarbu posmā tiek celtas nesošā koka karkasa sienas. Tam izmanto brusas, dēļus un horizontālo rāmējumu. Lai celtne kalpotu ilgāk, karkass tiek piesūcināts ar speciāliem aizsargājošiem šķīdumiem. No ārpuses karkasu apšuj ar OSB plāksnēm vai ūdensizturīgu finieri. Pēc tam no būves ārējās puses tiek stiprināta tvaiku necaurlaidīga membrāna. Tā pasargā konstrukciju no vēja brāzmām un lietus, nodrošinot gan pašam karkasam, gan siltināmajam materiālam iespēju atrasties sausumā visu ekspluatācijas laiku. Tvaika necaurlaidīgā membrāna ļauj mitrumam izplūst uz ārpusi. Līdz ar to tas neuzkrājas, konstrukcijas nesamirkst un nebojājas.

Karkasa būvju ārējai apdarei var izmantot dažādus materiālus — ķieģeļus, saidingu, apmetumu, plāksnes, kas imitē dabīgā akmens krāvumu, fasādes var arī krāsot.

Tāpat arī jumtiem var klāt visdažādākos segumus — dabīgos, metāla vai bituma dakstiņus, cinkotās vai viļņloksnes.

Darbi iekštelpās

Kad māja jau ir zem jumta, varam ķerties pie starpsienu, pārseguma paneļu un grīdu izbūves. Šie elementi mājā novērš caurvējus, ļauj iegūt labu mikroklimatu, siltumu un samazina trokšņu līmeni. Atsevišķi speciālisti teic, ka ķieģeļu un bloku sienas skaņas izolācijas ziņā zaudē karkasa konstrukcijām, kurās ievietotā minerālvate gandrīz pilnībā slāpē jebkādus sadzīviskus trokšņus.

Veidojot iekšējo apdari, karkass ar siltumizolāciju vairumā gadījumu tiek apšūts ar ģipškartona loksnēm, bet visas komunikācijas tiek paslēptas zem tām. Ģipškartons paver dažādas apdares iespējas — to var krāsot vai aplīmēt ar tapetēm.

Karkasa māja ir mūsdienīgs mājoklis, ko varam iegūt ar minimālu laika un spēka patēriņu. Šis mājoklis ir silts, ekonomisks, ekoloģiski tīrs, bet galvenais — mājīgs, mūsdienīgs un komfortabls.

Tiesa, daudzi cilvēki dod priekšroku fundamentālākām būvēm, bet tas jau atkal ir gaumes jautājums. Un par laimi tagad būvniecības tirgū piedāvājums ir tik plašs, ka mēs varam izvēlēties, ko vien sirds kāro.

Valdis VALAINIS